Mazliet neierastāks galamērķis Itālijas rietumkrasts, maršruts no Bari līdz Vieste. Itālija nereti asociējas ar populārajiem galamērķiem tādiem kā Roma, Venēcija, Milāna.
Tas bija pats pavasara sākums, kad mūsu rīcībā bija 5 dienas, lai aizdotos, kautkur ārpus Latvijas. Ieskatoties aviokompāniju piedāvājumos acīs iekrita tieši lidojums uz Bari. Kāpēc Bari? Nezinu, diezgan spontāns lēmums par saprātīgu cenu, lai salīdzinoši īsā periodā aizdoties saulīti pabaudīt. Tā nu mēs iegādājāmies biļetes uz mūsu izvēlēto galamērķi Bari. Biļete vienai personai, ja pareizi atminos nepārsniedza 100 EUR abos virzienos, kas ir ļoti demokrātiska cena, īsajiem ceļojumiem.
Bari mēs iebraucām vakarpusē, un devāmies saņemt jau iepriekš rezervēto auto. Pēc ilgām rindām lidostā, auto rezervāciju mums atteica, jo diemžēl mums bija debetkartes. Daudzas automašīnu rezervācijas kompānijas pieņem tikai kretītkartes, nevis debetkartes. Lai www.rentalcars.com veiktu pārreģistrāciju uz citu līdzvērtīgu piedāvājumu, kuri pieņem arī debetkartes, tas prasīja ilgu skaidrošanos. Darba laiks bija galā un viņi lūdza atbraukt nākamā dienā. Bijām vīlušies, jo sākotnēji gribējām izmantot iespēju, ka uzreiz lidostā kāpjam auto un braucam uz viesnīcu. Nu neko, paskatījāmies sabiedriskos transportus un uz pilsētu devāmies ar to. Atradām rezervēto viesnīcu, bijām pārguruši no skaidrošanās, ka drīz vien likāmies pie miera. Nākamā rītā cēlāmies un devāmies atpakaļ uz lidostu, lai saņemtu auto. Kāds pārsteigums, nākamā dienā cits operators, līdz ar to visu skaidrošanos sākās no gala. Nu vārsakot, KOSMOSS ar šīm rezervācijām ar starpniekiem. Rezultātā pēc 3 h pavadītām lidostā, dabūjām pavisam jaunu auto ar nobrauktiem nepilniem 1000 km. Par laimi, mantas jau bijām visas paņēmuši līdz, lai dotos uz Vieste – piejūras pilsētu nedaudz uz Ziemeļiem, kur atrodas arī Del Gargano dabas parks.
Bari daudz neaplūkojām, jo galvenais mērķis bija doties uz mazāk apdzīvotu un klusāku pilsētiņu, kur pabaudīt vietējo kultūru. Izbraukuši dabas parka skaistos piejūras serpentīnus, atradām savu viesnīcu ar skatu uz Jūru. Nu jau esam priecīgi. Pāris dienas pabraukājām pa skaistajām pludmalēm. Pludmales ir klusas un noslēgtas mazos līcīšos, kas rada patīkamu nošķirtību no apkārtējās pasaules. Domāju, ka vasaras sezonā gan te būtu sastopami vasaras baudītāju. Par cik ūdens jūrā bija vēss, bija iespēja noķert kadrā vientuļās pludmales ainavas.
Vieste ir zvejnieku neliela pilsēta, kur vietējie iedzīvotāji dodas zvejā. Tas ieinteresēja arī manu vīru, tad nu mēs nolēmām vienu dienu doties jūrā pēc “BIG FISH”. Piekrastē atradām vietējos zvejniekus un vienojāmies, kad dosimies jūrā. Par cik zivis ķerās dziļāk jūrā, tad tas pasākums ir jāplāno uz pilnu dienu. Norunājām agri no rīta tikties piekrastē. Jūras brauciens bija aizraujošs, kaut arī lielo Tunci nenoķērām, bet vismaz redzējām kā notiek zveja vidusjūrā. Un protams uz ūdens ieguvam lielisku iedegumu jau agerā pavasarī.
