Otrā diena, esam modušies. Rīts nedaudz apmācies, šodienas plānā ir dietos augšā līdz slavenajam Ušba (Ushba) ledājam. No mūsu apmešanās vietas līdz takas sākumam bija jāiziet cauri Mazeri ciematiņam. Attālums salīdzinoši liels un nolēmām nostopēt kādu auto. Patiesi izdevās, vietējais gruzīns dodas uz darbu, kas ļoti tuvu vietai kur sākas pārgājienu takas. Pa ceļam bija vēl divi tūristi, laipnais šoferītis arī tos iesēdināja aizmugurējā kravas kastē un nogādāja līdz vēlamajam punktam.

Tā sākās kāpiens augšā Ušba (Ushba) kalnā. Sākotnēji ceļs ved cauri mežam, kur sastapām robežsargus. Krievijas – Gruzijas robeža ir nieka 10 km attālumā, tādēļ šeit izvietotas apmetnes ar suņiem, paši robežsargi pārvietojas zirga mugurā. Apmetnē palūdzām ūdeni, jo pirmajā kāpienā nebijām aprēķinājuši savu ūdens patēriņu. Tālāk ceļš ved cauri Dolras upes ielejai. Skaistas ainavas un šalcoša kalnu upe. Tikuši augšā tur paverās pasakains skats uz Šdugra ūdenskritumam (Shdughra waterfall). Ši vieta mums paliks īpaši atmiņā, jo šeit dzima mūsu savienība. Saviļnojums mūsu sejās nav noslēpjams. 🙂

Leave a Reply